Par kazkopību Latvijā

Rūpes par kazkopību Latvijā uzņemamies mēs - kazkopji un Latvijas kazkopības biedrība.  Kazkopība iedalās trīs galvenajās nozarēs: piena, gaļas un vilnas ražošanā. No tām vis attīstītākā ir pienkopība, tomēr pēdējos gados arvien straujāk aug arī gaļas kazu audzēšana. Tieši mēs Lubejās attīstam tīršķirnes zīdītājkazu ganāmpulku, lai nodrošinātu augstākās kvalitātes gaļas kazlēnus. 

Kazu skaits Latvijā pa gadiem:

• 2024. gadā 9100 gb;

• 2023. gadā 10300 gb;

• 2022. gadā 11700 gb;

• 2021. gadā 11400 gb;

• 2020. gadā 11500 gb;

• 2005. gadā 15000 gb;

Kazu turēšanas pamatnosacījumi

Lai arī varētu rasties iespaids, ka kazas ir mazprasīgs dzīvnieks, patiesībā tā nemaz nav. Kazas ir izvēlīgas un tām nepieciešams pilnvērtīgs uzturs, kas nodrošina visas nepieciešamās barības vielas. Turklāt tās ir jutīgas pret bojātu vai pelējušu barību, kā arī pret netīriem pakaišiem, tāpēc turēšanas apstākļiem ir jābūt gana labiem. Arī ganību kvalitāte ir būtiski svarīga - jo kvalitatīvāka dzīves vide, jo ražīgākas būs kazas. 

Pamatnosacījumi kazkopībā ir: 

• Atbilstoši turēšanas apstākļi;

• Kvalitatīvs un pilnvērtīgs uzturs;

• Ganību kvalitāte un pastaigu iespējas;

• Veselīga aprūpe;

• Drošība un labsajūta;

Barošana

Kazas ir atgremotāji, tāpēc to ēdienkarte galvenokārt balstās uz rupjo lopbarību – sienu, ganību zāli un zariem. Tomēr vien ar zāli nepietiek: augstākas ražības kazām nepieciešami arī koncentrāti un minerālbarības piedevas, lai nodrošinātu visus nepieciešamos elementus – olbaltumvielas, enerģiju, vitamīnus un minerālvielas. 

Siena nozīme un struktūra
Sienam jābūt pieejamam visu gadu, īpaši ziemas periodā, kad nav pieejama ganību zāle. Visvērtīgākais ir pļavas siens, kurā ietilpst dažādas zāles un pākšaugi. Laba kvalitāte nozīmē, ka sienā ir daudz lapu, tas ir zaļgani dzeltens un tam nav svešu smaku. Ja iespējams, daļu sienu var aizstāt ar skābbarību, taču kazas to pieņem ar mainīgām sekmēm – jāievēro, lai skābbarība būtu labi izveidota un bez skābuma vai pelējuma pazīmēm.

Koncentrātu lietošana
Lielākas piena ražības kazām nepieciešami papildu enerģijas un olbaltumvielu avoti – koncentrāti, piemēram, graudi (auzas, mieži), izspiedas un speciāli kazām paredzēti maisījumi. Tos ievada pakāpeniski, pielāgojot dzīvnieka vajadzībām – atkarībā no vecuma, veselības stāvokļa, laktācijas perioda un darba slodzes (piemēram, grūsnība vai zīdīšana). Pārmērīga koncentrātu barošana var radīt vielmaiņas traucējumus, piemēram, acidozi vai barības vielu disbalansu.

Minerālbarības piedevas
Svarīgs aspekts ir minerālvielu un vitamīnu nodrošināšana. Kazām īpaši būtiski ir kalcijs, fosfors, magnijs, selēns un cinks. Dažkārt kazas instinktīvi meklē minerālvielas, graužot dēlīšus vai pat mēģinot ēst zemi. Šādu uzvedību var novērst ar kvalitatīvu minerālbarību pieejamību brīvā izvēlē. Vitamīnus, īpaši A, D un E, papildina ziemas sezonā vai situācijās, kad dzīvnieks negūst pietiekami daudz saules vai svaigu zaļbarību.

Ūdens pieejamība
Kazas nedrīkst palikt bez ūdens. Īpaši laktācijas laikā ūdens nepieciešamība ievērojami pieaug – viena piena kaza var izdzert pat 10–15 litrus dienā. Ūdenim jābūt tīram, svaigam un viegli pieejamam visu diennakti.

Novietne

Pareizi ierīkota novietne ir būtiska kazu veselībai, produktivitātei un vispārējai labturībai. Atšķirībā no dažiem citiem lauksaimniecības dzīvniekiem kazas ir īpaši jūtīgas pret mitrumu, caurvēju un netīrību. Tāpēc telpai, kurā kazas uzturas, jābūt sausai, labi vēdināmai un viegli kopjamai.

Atrašanās vieta un ēkas tips

Novietnei jāatrodas sausā vietā, kur nerodas ūdens uzkrāšanās pēc lietus vai sniega kušanas. Vēlams to novietot nedaudz paaugstinātā vietā, lai dabiski novadītu lieko ūdeni. Ēkai nav obligāti jābūt dārgai vai sarežģītai – arī vienkārša, labi ierīkota kūts vai pārbūvēta šķūņa telpa var būt piemērota, ja ievēroti pamatprincipi.

Mikroklimats

Kazas necieš caurvēju un ilgstošu mitrumu, taču tām patīk svaigs gaiss. Novietnei jābūt pasargātai no caurvēja, bet ar iespēju nodrošināt dabīgu ventilāciju – piemēram, nelieliem atveramiem logiem vai gaisa vadiem zem jumta kores. Iekšējā temperatūra ziemā var būt mērena, bet nedrīkst nokrist zem -10 °C. Kazas iztur aukstumu labāk nekā mitrumu, taču kazlēniem un slaucamām kazām aukstums var ietekmēt veselību un ražību.

Grīdas un pakaiši

Grīdai jābūt cietai, viegli tīrāmai, ar nelielu slīpumu šķidruma novadīšanai. Visbiežāk izmanto betona grīdu, kas pārklāta ar biezu pakaišu slāni – salmiem, skaidām vai siena atgriezumiem. Pakaiši regulāri jāmaina, jo kazas necieš netīru un mitru vidi. Nepietiekama pakaišu kārta var veicināt nagu slimības, parazītus un citas problēmas.

Guļvietas un platība

Katram dzīvniekam jāparedz pietiekami daudz vietas, lai tas varētu brīvi apgulties, piecelties un pārvietoties. Pieaugušai kazai ieteicamā minimālā platība iekštelpās ir aptuveni 1,5–2,0 m². Guļvietām jābūt sausām, aizsargātām no caurvēja un iespēju robežās – nedaudz paaugstinātām. Ja ir vairāki dzīvnieki, svarīgi novērot viņu uzvedību, jo hierarhiskā struktūra var ietekmēt piekļuvi atpūtas zonām.

Barošanas un dzirdināšanas iekārtas

Sile vai barības galdi jāierīko tā, lai visi dzīvnieki varētu vienlaicīgi piekļūt barībai, neradot stresu vai konkurenci. Līdzīgi ar dzirdnēm – tām jābūt vairākām vai pietiekami garām, lai visas kazas varētu dzert bez steigas. Dzirdināšanai ziemā ieteicamas siltinātas vai automātiskas dzirdnes, lai ūdens nesasaltu.

Apgaismojums

Dabīgais apgaismojums ir būtisks dzīvnieku bioritmam un vispārējam komfortam. Novietnē jāparedz logi vai gaismas paneļi, kas nodrošina vismaz 10–12 stundas gaismas diennaktī. Ja tas nav iespējams dabīgi, īpaši ziemas mēnešos var izmantot papildu apgaismojumu.

Higiēna un uzturēšana

Novietne regulāri jātīra un jādezinficē. Uzkrātie mēsli jāizved vismaz reizi nedēļā vai jāpielieto dziļās pakaišu metodi, ja plānots mēslojumu kompostēt uz vietas. Regulāra ventilācijas sistēmas un barošanas aprīkojuma pārbaude ir būtiska, lai novērstu bojājumus un piesārņojumu.